 Foto: DVF, Lielā talka „Straumēnos” Ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) gādību pagājušajā pavasarī Lielajā talkā pirmo reizi iesaistījās diasporas kopienas visā Eiropā. ELA šogad aicina latviešus un Latvijas draugus talkot vēl plašāk pasaulē, lai simtgades gadā uzsvērtu Latvijas cilvēku saliedētību, zaļo garu un darba sparu. Pieteikšanās Lielajai Talkai ārvalstīs norit līdz 20.martam, rakstot uz ela@latviesi.com, informē ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. Valsts simtgadē ikviens tiks aicināts piedalīties vides sakopšanas aktivitātes divas reizes gadā – Lielā talka norisināsies 28.aprīlī, bet rudenī cilvēki tiks aicināti vienoties kopā ar citām pasaules valstīm, kas 15.septembrī vienosies lielākajā kopīgajā dabas sakopšanas talkā pasaules vēsturē. “Šogad vēl vairāk kā citus gadus ir svarīgi apzināties, ka tā banka, kurā ir patiesi vērts ieguldīt ikvienam no mums un ko sargāt pašu rokām, ir mūsu vide un daba. Tāpēc mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus ārvalstīs talkojot – un arī ikdienā – kopīgi veidot zaļu, darbīgu un par vidi atbildīgu Latviju un Eiropu,” uzsver Elīna Pinto. ELA aicina sakopšanai izvēlēties Latvijai vai latviešiem nozīmīgas vietas ārvalstīs, kas īpaši saistītas ar Latvijas valstiskuma un tautas vēsturi (vēsturisku notikumu vietas, kapavietas), trimdas sabiedrisko vai kultūras aktivitāšu piemiņu (latviešu nami, draudzes nami, kultūras svētku vietas), izcilu tautiešu dzīvi vai darbību, kā arī pašreizējo diasporas sabiedrisko vai kultūras dzīvi (Valsts svētku, Līgosvētku vai citu svētku vietas un to apkaime, latviešu organizācijas atbalstošu pašvaldību norādītas vietas u.c.).  Talkošana diasporas kopienās tiks apvienota ar kultūras un aktīva dzīvesveida iniciatīvām, muzikāliem starpbrīžiem un viktorīnām par Latviju un tās dabu un vidi. Talkotāji veidos radio un video sižetus par savu darbošanos, ar ko pagājušajā gadā ikviens varēja iepazīties Latvijas Radio 2 ēterā un internetvietnē. Lielajā talkā Eiropā 2017. gadā tika aprūpēti vēsturiski un sabiedriski nozīmīgie latviešu centri Minsterē un Bērzainē (Vācijā) un “Straumēni” (Lielbritānijā), kā arī latviešu atdusas vietas Lielbritānijā un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) draudzes nams Īrijā. Beļģijas latvieši palīdzēja sakopt bijušo kara gūstekņu nometni Cēdelghēmā, kurā pēc Otrā pasaules kara bija internēti aptuveni 12 000 latviešu karavīri. Parīzē un Vīnē talkotāji apzaļumoja Latvijas vēstniecību dārzus, Gērnsijā – sakopa jūras krastu, bet Islandē – pieminekli “Atbalsts” Reikjavīkas centrā, kas ir Latvijas dāvana Islandei par Latvijas neatkarības atzīšanu. Diasporas aktīva līdzdarbība vides un dabas aizsardzībā sasaucas ar pagājušajā vasarā notikušā pirmā Eiropas Latviešu kongresa pausto apņēmību no ārvalstīs mītošo latviešu puses izzināt un saglabāt Latvijas dabas vērtības un tās popularizēt ārvalstīs, kā arī veidot par dabas un vides vērtību saglabāšanu līdzatbildīgu sabiedrību, diasporā smeļoties labās prakses piemērus un veidojot pieprasījumu pēc atbilstošas politikas Latvijā. ELA ir apvienojušās 24 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 19 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un partneriem Latvijā. ELA ir Latvijā reģistrēta biedrība ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Avots: LSM.LV
|